Rīgas Iļģuciema pamatskola

Skolas vēsture

Iļģuciema vidusskola atrodas senā strādnieku rajonā, kur atrodams arī Dzegužkalna parks, kas ir augstākā vieta Rīgā. 17.gs. gan Rīgas apkārtnes plānos, gan vēl senākos rakstītos dokumentos vieta tika dēvēta pēc tās īpašnieka vārda. Zeme pie Zunda, tātad arī Iļģuciema teritorija, agrāk piederēja Svētā gara konventam, konventa lauku īpašumu – nelielu muižiņu tolaik Rīgā valdošajā lejasvācu izloksnē dēvēja Hiligen geest hove, no tā vēlāk radies nosaukums plašākai apkārtnei Hiligzeem — Ilgezeem – Iļģuciems.

Lai gan skolas dzimšanas diena ir 1969. gads, tās priekšvēsture ir sena un visnotaļ interesanta.

17.gs. pie Daugavgrīvas ceļa bija ciems – Zunda ciems (apm.50 gruntsgabalu), kura zeme Rīgas pilsētas novadā piederēja Sv. Jura mūra hospitālim. Ciemā dzīvoja pārcēlāji, loči, zvejnieki, mastu šķirotāji un amatnieki. Iedzīvotāju bērniem bija nepieciešama skola, un tā 1667.gadā dibināja Zunda skolu. Zunda skola bija elementārā tipa mācību iestāde latviešu bērniem. To ar rātes atļauju dibinājis zvejnieku amata vecākā J.Nāriņa bērnu mājskolotājs N.Tēlmanis. 1681.gada pārbaudē konstatēts, ka skolēni ne vien labi pratuši lasīt, bet mācējuši arī rakstīt. Skola no rātes pabalstu nesaņēma, to uzturēja paši zvejnieki. Mazās algas dēļ skolotāji bieži mainījās un Zunda skola drīz vien tika slēgta. Nabadzīgo zvejnieku bērnu sagatavošanai konformācijai ar Jāņa baznīcas mācītāja gādību 1775.gadā par saziedotajiem līdzekļiem Iļģuciema pie Zunda (Daugavas kreisā atteka) atvēra tā saukto nabagu skolu ar latviešu mācību valodu. Tomēr tā darbojās samērā īsu laiku. Vēl jāpiemin, ka par latviešu skolām 17.gs.uzskatāmas Jāņa, Ģertrūdes, Torņkalna un arī Zunda (Jurģa muižas) skolas. Sajās skolās skolēnu skaits gan nebija liels, meiteņu bija mazāk.. 1689.gadā atvēra vēl vienu skolu latviešu bērniem. 17.gs.beigās tajā bija 100 skolēnu. Vēl kāda tagadējās skolas ,,vecvecvecmāmiņa” tika uzcelta 1865.gadā Buļļu ielā 6 — Iļģuciema meiteņu skola. Viņas māca trīs skolotājas — A.Laimiņas kundze, E.Boitmanes un H.Jurjānes jaunkundze.

Straujā rūpniecības attīstība 19.gs.otrajā pusē atnesa lielas pārmaiņas arī mierīgajā ciemata dzīvē. Daugavgrīvas ceļa abās pusēs sāka kūpēt „Aldara”, „Tekstila”, „Stiklenes”, „Cementa” dūmeņi. Strādnieku un līdz ar to arī zinības alkstošo bērnu skaits arvien palielinājās. 1865.gadā dibinātā meiteņu skolā nu jau mācījās zēni un meitenes. To izglītošanai 1911.gadā tik uzcelta skolas ēka Nordeķu un Baltās ielas stūrī. Laikmeta grieži skāra arī Iļģuciema pamatskolu. 1922.gadā to nodēvēja par 7.pamat.skolu, vēlāk — par 7.septiņgadīgo skolu, no 1953.gada – par 41. vidus skolu. 1959.gadā tai pievienoja 14. septiņgadīgo skolu un dažas klases no 5. vidus skolas un pārcēla uz jaunuzceltu ēku Slokas ielā. Kad 41.vidusskola vēl atradās Baltajā ielā, tajā mācījušies komponists R.Pauls un rakstnieks Z.Skujiņš.
Pirms tika uzcelta pašreizējā skolas ēka (1976.gads), šeit bija pļava, kurai cauri vijās Rācupe, steigdamās uz Daugavu. Šeit bija ozolu birzis, kas piederēja Baltajaimuižai. Baltāsmuižas ēkas gājušas bojā Otrā pasaules kara beigās, iznīcis arī kādreiz skaistais parks, tomēr mūsdienās jaunā dzīvojamā masīva vidū atmiņas par muižu glabā daži veci ozoli un Baltās ielas nosaukums.

Nesamērīgi aug pilsētas iedzīvotāju skaits. Celtnieki ierodas arī Iļģuciema, Dzirciema, Grīvas, tad Buļļu ielas rajonos. Vējš dzenā smiltis, bet ielu malās vienādā augstumā^ ceļas jauno namu grēdas. Atkal bija nepieciešama jauna skola, to uzcēla un 1969.gada 11.janvārī dibināja Baltajā ielā 22 — Rīgas 58.vidusskolu. Par tās jauno direktori tika apstiprināta Ksenija Medičeva. Baltās ielas skolas ēka bija uzcelta apmēram 1000 skolēniem, taču 1975./76.m. g. to skaits jau pārsniedza 1800, skola strādāja 3 maiņās. Izglītības Ministrija lemj celt jaunu skolas ēku. Tai jāatrodas brīvajā teritorijā aiz Dzirciema ielas. 1976.gadā notiek intensīvi celtniecības darbi un 1.septembrī liela tipveida ēka sagaida nākamos iemītniekus. Tās adrese — Dzirciema iela 109. Jaunajai skolas ēkai ir arī jauna direktore — Ruta Selga, kas skolu vada līdz 1984.gada decembrim, bet viņas darbu līdz 1985.gada oktobrim turpina direktore Kira Krēsliņa.

1985.gadā skolas vadību pārņēma Vija Skrūzkalne. Šajā laikā Rīgas 58.vidusskola bija izvirzījusies labāko skaitā rajonā skolēnu zināšanu kvalitātes vērtējumā, mākslinieciskajā pašdarbībā, lietišķajā mākslā un sportā. Skolā ir darbojusies arī pedagoģiskā klase, kura gatavoja pirmsskolas bērnu iestāžu audzinātājas (75 audzēknes). Līdz 1989.gada 1.jūlijam skolā mācās latviešu un krievu plūsmas skolēni. 

1997./98.m. g. skolas kolektīvs nolēma mainīt skolas nosaukumu, Rīgas Dome šo lēmumu atbalstīja un kopš 1998.gada 1.septembra skolas nosaukums ir Iļģuciema vidusskola. Skolai ir savs zeltaini zaļš karogs, kuru iesvētīja Mārtiņa baznīcā skolas 20.darba gadā. Ir arī savs žetons — Rīgas 58.vidusskolas laikā tas bija romba formā, šobrīd Iļģuciema vidusskolā — apaļš, tomēr tos vieno ozola lapu tēls. Līdz ar nosaukuma maiņu Iļģuciema vidusskola ieguva arī himnu, kuras vārdu autore ir Anita Ķīkule, bet mūziku komponēja Karmena Jakovela.

Kopš 2004./05. mācību gada skolas direktore ir Iveta Tauriņa. Šobrīd skolā mācās 714 skolēni un strādā 54 skolotāji. Skolēniem ir iespēja apmeklēt dažādas interešu izglītības nodarbības —mūsdienu dejas, blokflautu ansamblis sākumskolā, vēstures muzejs, koris (1.-4., 5.-9.kl.),sports visās vecuma grupās  (VFS, basketbols, florbols), bet, pilnveidojot sevi mākslinieciski izglītojošajos kursos, katrs vidusskolēns darbojas tautas deju kolektīvā, ansamblī, teātra studijā, skolas mājas lapas izveidē vai skolas avīzē (maketēšanas un žurnālistikas daļas). Skolas avīzes nosaukums mainās līdz ar katras jaunas komandas sadarbības sākumu, šobrīd tās nosaukums ir „Cepums”, bet ir bijis arī „Sviests”, „Skolas vēstis”, „Jaunā diena” . Ar idejām un arī kritisku skatienu skolas dzīvē piedalās Skolēnu Dome. Joprojām mūsu skolas skolēni ir aktīvi sportisti, dažādu sacensību dalībnieki un bieži arī godalgotu vietu ieguvēji, viņu panākumu liecības var iepazīt skolas pirmā stāva foajē izvietotajā balvu vitrīnā. Par skolas dažādo deju kolektīvu augstajiem sasniegumiem pamazām top vitrīna skolas otrā stāvā. Tikai 2004./05. mācību gadā izveidotajam skolas muzejam plānots iekārtot arī telpas pastāvīgajām ekspozīcijām un tematiskajām izstādēm. Skolas vēstures apzināšanā, materiālu iegūšana un apstrādē lielu un nenovērtējamu ieguldījumu devusi Vija Skrūzkalne, bet no 2005/.06. mācību gada skolas vēstures pētīšanā un prezentācijas materiālu sagatavošanā aktīvi iesaistījušies arī skolēni. Skolā darbojas mākslinieciskās izglītības programma „Skolas muzejs”. Muzeja pamatekspozīcija izvietota 301.telpā, bet daļa fotomateriāla un apbalbvojumu skolas vestibilos un 2.stāva gaitenī.

Ar 2022./23.m.g. skola maina statusu un kļūst par Rīgas Iļģuciema pamatskolu.

Skolas muzejs

Kopš 2004./05. mācību gada Iļģuciema vidusskolas direktore ir Iveta Tauriņa. Blakus ikdienas mācību darbam tiek domāts par skolēnu iespējām pilnveidot sevi mākslinieciski izglītojošajā virzienā, līdz ar to viens no direktores lolojumiem ir skolas muzejs.

2004./05. mācību gadā izveidotajam skolas muzejam, kura materiālu iegūšanā un apstrādē milzīgu, nenovērtējamu ieguldījumu devusi iepriekšējā direktore Vija Skrūzkalne, tika iekārtotas telpas patstāvīgajai ekspozīcijai, tur notiek arī tematiskās izstādes.

Šobrīd muzeja krājums ir pāri par 2000 vienību. Tie ir gan fotomateriāli, gan ar skolas vēsturi un cilvēkiem saistīta dokumentācija, kā arī ar mācību procesa vēsturi un attīstību saistīti eksponāti – mācību grāmatas, aparatūra, uzskates līdzekļi u.c.

Ar 2005./06.mācību gadu skolas vēstures pētīšanu un prezentācijas materiālu sagatavošanu nodarbojas arī skolēni, jo darbojas muzeja pulciņš, ir arī muzeja atbalstītāju/draugu kopa. Muzeju vadījuši skolotāji Vija Skrūzkalne, Kristīne Markova tagad Raipala, Astra Tukiša, Andra Brice, Aiga Frīdenberga, Iveta Tauriņa, Ņiņa Zaķe.

Muzeju ir apmeklējuši visi ICVS skolēni, daudziem pārsteigums – ieraudzīt savus vecākus skolas gaitās.

Muzeja materiāli tiek izmantoti mācību procesā, veidojot darbus par skolas vēsturi, absolventu gaitām vai gatavojot konkursus un viktorīnas. Muzejā ar ekspozīciju tiek iepazīstināti viesi, proti, muzejs kalpo kā reprezentācijas objekts.

Pats muzejs regulāri piedalās muzeju skatēs un citos ar muzejpedagoģiju saistītajos pasākumos. Īpaši daudz pasākumu bija Latvijas simtgades un skolas piecdesmitgades sakarā.