Darbs pie projekta “Kontakts” aizsākās jau 2022.gada pavasarī, kad mēs, Rīgas Iļģuciema pamatskolas skolēnu domes pārstāvji, devāmies uz Siguldu, lai piedalītos projekta ”Kontakts” apmācībā. Tur, konsultējoties ar projekta vadītājiem, izstrādājām mūsu projekta ”Kultūru tilti” galveno ideju un tā struktūru, norisi.
Doma par šāda veida projektu radās, arvien biežāk dzirdot dažādas rasistiskas frāzes skolas gaiteņos. Lai pārliecinātos par projekta nepieciešamību, veicām arī aptauju, kā rezultātā uzzinājām, ka 35 % skolēnu lieto vai ir lietojuši ksenofobiskus izteicienus, un liela daļa aptaujāto nezina šo vārdu patieso jēgu un nozīmi.
Septembrī sākām strādāt pie projekta, lai to realizētu. Regulāri organizējām skolēnu domes darba grupas “Kontaktsēdes”, kurās pārrunājām darba gaitu un plānojām turpmākos darbus. Sazinājāmies arī ar cilvēkiem, kuri būtu ar mieru piedalīties ”Kultūru tilti” pasākumā, novadot lekcijas un praktiskās nodarbības skolēniem.
Izplānojām un vadījām klases stundas 7.-9. klašu skolēniem. To laikā skolēni pildīja uzdevumu, kuru mērķis bija vērst uzmanību uz apzinātu faktu un stereotipu atpazīšanu un nošķiršanu. Šis uzdevums lika skolēniem aizdomāties par to, cik maz mēs zinām par citām kultūrām. Kā arī paši mācījāmies sadarboties un pielāgoties atšķirīgām auditorijām, jo sapratām, cik dažādi veidojas mācību stunda atkarībā no klases, kurai to vadām, lai arī veicamie uzdevumi ir identiski. Tāpat, vadot klases stundas, izkristalizējās atziņa, kuros kolektīvos patiešām ir problēmas ar dažādu kultūru pieņemšanu.
Projekta vidū, mēs, skolēnu dome, organizējām un piedalījāmies saliedēšanās pasākumā “Komanda”, kuru vadīja ”FunA”. Spēlējām dažādas spēles, izzinājām viens otru tuvāk un uzlabojām savas uzmanības spējas. Šī aktivitāte bija ļoti nepieciešama, jo jaunajā mācību gadā Rīgas Iļģuciema pamatskolas skolēnu domes dalībnieku sastāvs mainījās par aptuveni 70%. Pēc šī pasākuma tiešām jutāmies kā vienots kolektīvs un varējām turpināt darbu ar vēl lielāku enerģiju, paļaušanos vienam uz otru un ticību gala rezultātam.
Turpinot darbu pie pasākuma “Kultūras tilti”, veidojām vēl 3 “Kontaktsēdes”, kurās pārrunājām, kā notiek saziņa ar lektoriem, plānojām, kurās telpās katrs vieslektors varētu strādāt, atkarībā no resursiem, kādi viņiem vajadzīgi, tāpat domājām, kur viņi kopīgi varētu atpūsties pie kafijas vai tējas krūzes un našķiem, un to, kurš un kā lektorus sagaidīs un pavadīs visas dienas garumā. Protams, visu saskaņojām arī ar skolas administrāciju.
1.novembrī skolēnu domes pārstāvji sagaidīja savus vieslektorus un aktu zālē notika ievaddaļa, kurā iepazīstinājām skolēnus ar lektoriem. Katra lektora nodarbība bija citādāka, lai rastos plašāks skatījums par to, cik liela dažādība ir citu valstu kultūrās. Pie Samiras Adgezalovas skolēni iepazinās ar aktiermākslu un uzklausīja viņas pieredzes stāstus. Māris Kūlis 9. klašu skolēniem stāstīja par terorismu un karu. Pie Lingitas Linas Henritiusas jaunieši tika iepazīstināti ar viņas pieredzi par rasismu un ksenofobiju, kā arī skolēni mācījās āfrikāņu deju soļus. Ar vieslektorēm Liliju Levinu un Marinu Gehtu skolēniem bija lieliska iespēja ielūkoties un pētīt informāciju par ebreju svētkiem. Semuels Musabyimana iesaistījās sarunās par amerikāņu un latviešu kultūru, to tradīcijām un atšķirībām, bet Hasans Khaits parādīja, kādi zinātnes sasniegumi nāk no Marokas, un iemācīja, kā uzrakstīt savu vārdu ar arābu burtiem.
Pēc vieslektoru nodarbībām, aktu zālē izsniedzām pateicības rakstus un teicām paldies vieslektoriem par viņu ierašanos. Skolēni no dažādām klasēm dalījās ar atziņām par saviem iespaidiem un ieguvumiem, dzirdēto un uzzināto. Šis pasākums bija ļoti vērtīgs gan mums, skolēnu domei, gan vieslektoriem, gan jauniešiem no 7.- 9. klases.
Pēc šī pasākuma veicām arī atkārtotu anketēšanu, kurā skolēniem jautājām par ksenofobisku vārdu lietošanu pēc vieslektoru prezentācijām un pieredzes stāstiem, un ieguvām daudz atgriezenisko saišu par projektā ”Kultūru tilti” gūto. Anketu apkopojuma rezultātā uzzinājām, ka 91% jauniešu no 7.-9. klasei ir ieguvuši plašāku priekšstatu par citu valstu kultūru, kā arī – arvien mazāk skolēni izmantos aizskarošus vārdus pret kādu rasi vai tautību. Skolēni minēja, ka pasākums viņiem lika saprast un atgādināja, ka nevajag vērtēt cilvēku pēc viņa kultūras un rases, kā arī to, cik katra kultūra ir dažāda, unikāla. Arī mēs paši priecājamies par to, ka mums bija tik lieliska iespēja veidot šo pasākumu, jo tā mēs mācījāmies sadarboties, ”izkāpt” no savas komforta zonas un paši uzzinājām daudz jaunu lietu.